Search

Iespejams, nav nācies aizdomāties, ka produktivitāti un raženu darbu sekmē svaigs gaiss. Vides aizsardzības aģentūras dati liecina, ka pieaugušie 87% no savas dzīves pavada telpās (turklāt 6% no atlikušā laika - transportā). Ofisa darbinieki katru nedēļu birojā pavada vismaz 40 stundas, kas gada griezumā sasniedz 2080 stundas. Pat ņemot vērā atvaļinājumu un slimības dienas, tās ir 1980 stundas. Tas ir ievērojams daudzums laika, ko pavadām konkrētā iekštelpu vidē. Komfortam, labai papašsajūtai, stiprai veselībai un optimālām darba spējām nepieciešama kvalitatīva vide, tai skaitā - lieliska gaisa kvalitāte.

Rodas jautājums, -kā pielāgot vidi, lai tā sekmētu produktivitāti un labu pašsajūtu?



CO2 ietekme uz kognitīvajām spējām


Hārvardas vides veselības pētnieka Joseph Allen vadībā tika veikts pētījums, kurā tika radīta labāka izpratne par iekštelpu gaisa potenciālo bīstamību un to, cik liela nozīme ir videi draudzīga būvniecības stratēģija.

Pētījuma laikā tika uzraudzīta 24 profesionāļu darbība, kuri regulāri veica darbus simulētā biroja vidē. Katru dienu konkrētā laikā tika veikts tests, kas novērtēja augstas sarežģītības lēmumu pieņemšanas spējas. Lai redzētu kā biroja mikroklimata radītāji ietekmē šī testa rezultātus, pētnieki mainīja CO2 līmeni gaisā no 550 ppm līdz pat 1400 ppm (rekomendē līdz 800 ppm) un gaisam pievadīja dažādus gaistošo organisko savienojumus (GOS). Pētījuma dienas ar zemāku CO2 un GOS līmeni atdarināja “zaļās ēkas” apstākļus, un dienas ar augstāku CO2 un GOS līmeni - “parasto biroju ēkas”. Rezultāti parādīja, ka darbinieki kvalitāvajā vidē kognitīvos uzdevumus veica par 61% labāk nekā standarta biroja apstākļos. Turklāt dubultojot ventilācijas nodrošinato gaisa apmaiņu, kognitīvie rādītāji palielinājās par vairāk nekā 100%.

Jāsecina, ka iekštelpu gaisa kvalitātei ir milzīga ietekme uz darbinieku sniegumu un iespēju vairot uzņēma ienākumus.



Biofīlija produktivitātes veicināšanai


Biofīlija nozīmē mīlestība pret dabu un cilvēka vilkmi un saikni ar to. Vairāki pētījumi atbalsta izmērāmu, pozitīvu biofilā dizaina ietekmi uz cilvēku veselību, stiprinot empīriskos pierādījumus saiknei starp cilvēku un dabu. Amerikas psiholoģijas asociācija (American Psychological Association) vēsta - augu klatbūtne biroja vidē palielina apmierinātību, labsajūtu, par 15% uzlabo darbinieku produktivitāti, un par 30% samazina kavējumus slimības dēļ. Nav nekāds noslēpums, ka augiem piemīt arī gaisu attīrošas īpašības, kas spēj uzlabot gaisa kvalitāti. Kvalitatīvs darbvietas iekārtojums samazina darbinieku stresu un vairo produktīvāku atmosfēru. Ir svarīgi, lai darba devēji ņemtu vērā šos aspektus un nodrošinātu vidi, kurā kolektīvs jūtas ērti.


Vai darbavietā tiek nodrošināta gaisa kvalitāte atbilstoši standartiem ?


Kvalitatīvāka ēku renovācija un ilgtspējīgu jaunbūvju būvēšana palīdz cīnīties pret klimata pārmaiņām un arī uzlabo iemītnieku ikdienas dzīvi. Hārvardas veiktā pētījumā tika salīdzināta 109 cilvēku uzvedība starp klasiskām biroju ēkām un tā saucamajām “zaļajām ēkām” (green buildings). “Zaļajās ēkās” nepārsniedz ASHRAE standarta 62.1–2010 ventilācijas prasības un ir ar zemu kopējo gaistošu organisko savienojumu koncentrāciju. Pētījumā tika salīdzinātas 10 biroja ēkas dažādās ASV pilsētās un tika atklāts, ka darbiniekiem “zaļo ēku” biroju vidē bija par 30% mazāk galvassāpju un sūdzību par elpošanas ceļu kairinājumu. Darbinieki “zaļajās ēkās” par 27% labāk veica uzdevumus, kas prasa kognitīvās prasmes. Visbeidzot, ar speciālu aproci tika izsekota miega kvalitāte, un tika noskaidrots, ka “zaļo ēku” darbiniekiem tas bija būtiski labāks.

“Zaļo ēkās” pētījuma dalībnieki paši novērtēja, ka ir uzlabojušās viņu koncentrēšanās spējās. Viņi bija vairāk apmierināti ar apgaismojumu, kā dienas gaismas - tā mākslīgo. Retāk sūdzējās par pārāk karstu vai aukstu temperatūru, pārāk lielu vai mazu gaisa kustību, pārāk sausu vai mitru gaisu. Un netika reģistrēta neviena sūdzība par ķīmisko, tabakas un citu smaku klātbūtni.


Kontrole pār mikroklimata rādītājiem ievērojami uzlabo pašsajūtu iekštelpās!


Iekštelpu temperatūra ietekmē gaisa kvalitāti, darbinieka pašsajūtu un darba sniegumu. Kad telpas temperatūra pārsniedz rekomendētos 19 - 25 °C, darba efektivitāte samazinās par aptuveni 2% par katru grādu virs šīs komforta temperatūras. Savukārt temperatūrā, kas ir zemāka par 19 - 25 °C, strauji samazinās fiziskā darba spējas asinsrites palēnināšanās dēļ. Salīdzinot izmaksas starp ēkas dzesēšanu un tām izmaksām, kas tiek pazaudētas darbinieku algās, kuri nespēj strādāt efektīvi termālā diskomforta dēļ, ir skaidri redzams, ka ēkas dzesēšana ir ekonomiski pamatotā izvēle.

Iekštelpās ir ieteicams atrast piemērotas vietas dažādiem uzdevumiem un darba funkcijām, biroja izkārtojumam, kas veicina brīvu darbinieku mijiedarbību. Termālais komforts tiešā veidā ietekmē apmierinātību ar telpas mikroklimatu un iemītnieku garastāvokli. Pēdējos gados veiktie pētījumi ir uzsvēruši, ka lielu pienesumu iedzīvotāju labsajūtas uzlabošanai sniedz tieši iespēja pašiem kontrolēt mikroklimata rādītājus. Šos rādītājus var kontrolēt, piemēram, atverot logu un regulējot mehāniskās ventilācijas un kondicioniera iestatījumus, kontrolējot aukstumu un karstumu, un tādā veidā regulējot gaisa plūsmu.



Kā palielinās produktīvitāte uzlabojot šos rādītājus:

  • Iespēja Individuāli pielāgot temperatūru 3%

  • Optimāla ventilācija 8% - 11% ↑

  • Optimāls apgaismojums 23% ↑

  • Dabas klātbūtne 15% ↑

Vīrusi gaisā pārvietojās kopā ar dispersiem škidruma pilieniņiem un uz putekļu virsmas. Ventilācijas un gaisa kondcionēšanas sistēmu gaisa apstrādes iekārtās gaiss tiek filtrēts. Ja gaisa apstrādes iekārtas tiek atbilstoši, regulāri apkoptas, tad pieplūdes gaiss, kas tiek ievadīts telpās, ir tīrāks no putekļiem, kā telpas vai āra gaiss. Pat, ja pieņemam, ka piesārņotā telpas gaisa nosūces sistēmas gaisa vadā ir nonācis kāds šķidruma pilieniņš, vai puteklis ar vīrusu, tad ir praktiski neiespējams, ka tas pats pilieniņš, vai puteklis, tiks ievadīts atpakaļ telpā pa pieplūdes gaisa vadiem. Centrālo ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu darbināšana veic piesārņotā gaisa aizvadīšanu no telpām, līdz ar to samazinot infekcijas risku.


Ieteicama gaisa apmaiņas palielināšana


Ieteicams palielināt ventilācijas sitēmu darbības laiku, mainot iestatījumus – uzsākt ventilācijas sistēmas darbību pāris stundas pirms un izslēgt pāris stundas pēc tam, kad cilvēki atstājuši ēku. Vēl labāks risinājums ir turēt ventilāciju ieslēgtu 24 stundas diennaktī, ar pazeminātu ventilācijas ātrumu cilvēku prombūtnes laikā. Pavasara sezonā ar nelielām sildīšanas un dzesēšanas vajadzībām, iepriekšminētie ieteikumi būtiski nepalielinās enerģijas patēriņu, bet palīdzēs izvadīt no ēkas vīrusu daļiņas. Vispārējs ieteikums ir piegādāt pēc iespējas vairāk āra gaisa. Ja cilvēku skaits ēkā ir samazināts, ieteicams negrupēties vienā vietā, bet paplašināt distanci starp cilvēkiem, lai veicinātu ventilācijas tīrīšanas efektu. Centrālo ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu darbināšana veic piesārņotā gaisa aizvadīšanu no telpām, līdz ar to samazinot infekcijas risku.

Tualešu izplūdes ventilācijas sistēmas vienmēr jāuztur ieslēgtas 24 stundas diennaktī. Ja rekomendētās izmaiņas sistēmas darbībā rada problēmas ar dzesēšanas vai sildīšanas jaudu, tas ir jāpieņem, jo vīrusu epidēmijas apstākļos svarīgāk ir novērst piesārņojumu un aizsargāt sabiedrības veselību, nekā garantēt noteiktu komforta līmeni un enerģijas patēriņa efektivitāti.


Vīrusu epidēmijas laikā lokālos telpu gaisa dzesētājus darbināt nav ieteicams


Ja telpā ir uzstādīti lokālie gaisa dzesētāji, kas filtrēto, dzesēto un sausināto cirkulācijas gaisu ievada atpakaļ telpā, tad iespējamība, ka vīrusi tiek recirkulēti atpakaļ uz telpu palielinās. Jāņem arī vērā tas, ka gaisa plūsmas ātrums šādu ierīču tuvumā ir palielināts un var veicināt vīrusu pārvietošanu no vīrusu pārnēsētāja uz veselo cilvēku. Taču parasti šādi lokālie gaisa dzesētāji tiek darbināti karstajā gada laikā. Ēkās tiek ieprojektēti un iebūvēti divu tipu lokālie telpu gaisa dzesētāji. Tiešās iztvaikošanas dzesētājos gaiss tiek dzesēts iztvaikotājā uz kura virsmām temperatūra vienmēr ir zemāka par rasas punkta temperatūru. Līdz ar to uz virsmām vienmēr ir kondensāts. Kondensāta pilieniņos uzķerās putekļi, uz kondensāta pannām vairojās baktērijas. Ūdens tipa lokālie gaisa dzesētāji var tikt projektēti ar palielinātām siltuma apmaiņas virsmām, uz kurām kondensāts neveidojās. To dēvē par augstas temperatūras telpu dzesēšanas sistēmu. Tādā gadījumā telpas gaisa piesārņojuma risks ievērojami samazinās. Savukārt, ja ūdens tipa gaisa dzesētāji nav projektēti ar pietiekami palielinātām virsmām, tad telpas gaisa mitruma kondensēšanās notiks un izpaudīsies visi tiešās iztvaikošanas sistēmu trūkumi. Lielākajā daļā objektu finansiālu apsvērumu dēļ nav projektētas augstas temperatūras dzesēšanas sistēmas. Vīrusu epidēmijas laikā lokālos telpu gaisa dzesētājus darbināt nebūtu ieteicams.


Prof.Artura Lešinska, Lafivents SIA, Lafivents serviss SIA, O3FM Inženieru birojs SIA, Menerga Baltic SIA rekomendācijas darbiniekiem un nozares pārstāvjiem

2 views0 comments

Vidēji pieaudzis vīrietis miera stāvoklī ieelpo aptuveni 15 kg gaisa, izdzer 1,5 litrus ūdens un apēd aptuveni apmēram 1 kg cietas pārtikas dienā. Tādējādi ieelpotā gaiss veido apmēram 87% no kopējās uzņemtās bioloģiskās masas daudzuma diennaktī. Patērējot uzturā pārtikas produktus, tiek pievērsta liela uzmanība to tīrībai, bet kā ir ar gaisu ?


Tāpat, kā nekvalitatīvs uzturs arī piesārņots iekštelpu gaiss var palielināt veselības problēmu risku, sākot no elpošanas ceļu slimībām līdz infekcijām, kā arī pazemināt darba spējas un kopējo dzīves kvalitāti un ietekmēt garīgo veselību. Lielu daļu sava laika pavadot darba telpās ir svarīgi pārliecināties, vai gaisa kvalitāte nekaitē veselībai.

Tev ir grūti koncentrēties un jūties noguris?


Ja uzturoties kādā konkrētā ēkā vai telpā regulāri parādās nepatīkama pašsajūta, tas var liecināt par “slimo ēku sindromu” (SĒS), ko izraisa baktērijas, vīrusi, putekļi un putekšņi, saistvielas, ko lieto ēku apdares materiālos, vides tabakas dūmi, ķīmiskas vielas, kas izdalās no printeriem, krāsas, kurināmā sadegšanas produkti un piesārņojums kas ieplūst telpā no āra vides. SĒS izraisītie simptomi parasti parādās pēc dažu stundu uzturēšanās telpā un tie izzūd, kad ēka ir atstāta. Daudzus no šiem simptomiem var izraisīt arī citi veselības apstākļi, tostarp saaukstēšanās vai gripa, un tie ne vienmēr ir saistīti ar sliktu gaisa kvalitāti. Šis fakts var apgrūtināt problēmas identificēšanu un risināšanu, tomēr ir vērts ņemt vērā šādas pazīmes: acu, deguna, rīkles un ādas sausumu un kairinājumu, galvassāpes, nogurumu, elpas trūkumu, paaugstinātu jutību un alerģijas, klepu un šķaudīšanu, reiboni, kā arī sliktu dūšu. Zviedrijā veiktajā pētījumā biroja vidē vienu reizi nedēļā vairāk kā 30% vīriešu un vairāk kā 50% sieviešu tika konstatēts vismaz viens SĒS simptoms. Jāatzīmē, ka SĒS visbiežāk rodas cilvēkiem, kas ir alerģiski, jutīgi pret saules iedarbību, sievietēm un personām, kurām nepatīk sava nodarbošanās.


Ko darīt, ja esi novērojis SĒS jeb veicamie profilakses pasākumi:

  • Jāuzlabo telpu ventilācija

  • Jāaizvieto paklāji ar linoleju vai flīzēm

  • Regulāri jāveic telpu uzkopšana

  • Alerģiju izraisošo daļiņu un gaistošo organisko savienojumu iznīcināšanai var veikt telpas ozonēšanu

  • Jāpārliecinās vai gaisa mitrinātājs nerada bioloģisko piesārņojumu

  • Regulāri jāveic gaisa ventilācijas sistēmu tīrīšana

Termometrs rāda optimālu temperatūru, bet ķermenis jūt diskomfortu


Iespējams diskomfortu rada telpas mikroklimats. Cilvēka ķermenim ir nepieciešams just termālo komfortu, lai arī prāts varētu noskaņoties produktīvam darbam. Termālais komforts ir kumulatīvs efekts, ko rada virkne vides un personīgo faktoru. Vides faktori ietver gaisa temperatūru, gaisa relatīvo mitrumu, gaisa plūsmas ātrumu un objektus, kuri izstaro siltumu. Ne mazāk svarīgi ir arī katra cilvēka personiskie faktori – apģērbs un vielmaiņas radītais siltums. Termālais komforts tiešā veidā ietekmē apmierinātību ar telpas mikroklimatu un arī enerģijas līmeni darba vidē, tāpēc ir nepieciešams kontrolēt mikroklimata rādītājus, piemēram, atverot logu un regulējot mehāniskās ventilācijas un kondicioniera iestatījumus, kontrolējot aukstumu un karstumu, tādā veidā regulējot gaisa plūsmu. Viena no ķermeņa pamatvajadzībām ir veikt termoregulāciju, kā arī uzturēt nemainīgu iekšējo ķermeņa temperatūru noteiktā diapazonā. Ja darba vietā ir pārāk karsts vai pārāk auksts, nodrošināt šo funkciju ķermenim var kļūt par izaicinājumu.


Darbavietā saasinās alerģiskas reakcijas?


Darba vidē var būt dažādi kairinātāji, kas var izraisīt alerģijas un astmas saasināšanos. Ja nav iespējams izvairīties no konkrētā alergēna, kas ir alerģisko simptomu izraisītājs, var izmantot pretalerģijas tabletes, deguna aerosolus, kā arī acu pilienus, simptomu mazināšanai. Lai mazinātu telpu radīto ietekmi, ieteicams uzturēt gaisa mitruma līmeni darba vietā no 40 - 60%. Ja gaiss būs mitrāks vai sausāks, pastāv iespēja savairoties alergēniem, kā arī radīt papildus kairinājumu un uzņēmību pret alergēniem. Cilvēki ar astmu, alerģijām un citām paaugstinātas jutības īpašībām ir īpaši neaizsargāti pret kairinātājiem iekštelpās.


1. Tīrība darbavietā.

Tīrā darba vietā ir zemāks pelējuma, putekļu, alergēnu un piesārņotāju līmenis, kas varētu izplatīties pa gaisu. svarīgi, lai uzkopšanai tiek izmantoti videi draudzīgi tīrīšanas līdzekļi, kas neizdala gaisā spēcīgus ķīmiskos savienojumus.


2. Efektīva gaisa ventilācijas sistēma.

Pielāgota HVAC sistēma uztur optimālu svaiga gaisa daudzumu un nodrošina nepieciešamās mikroklimata prasības. Jāņem vērā, ka lielu mēbeļu, glabāšanas kastu vai skapju novietošana priekšā ventilācijas atverēm apgrūtina gaisa cirkulāciju. HVAC sistēmas ir nepieciešams iztīrīt, kā arī regulāri nomainīt filtrus, lai novērstu putekļu un citu gaisa piesārņotāju cirkulāciju iekštelpu gaisā. Aizsērējuši filtri var samazināt gaisa plūsmu un paātrināt piesārņotāju uzkrāšanos slēgtās telpās.


3. Regulāri veic gaisa testēšanu!

Iekštelpu gaisa pārbaudes veikšana sniegs noderīgu informāciju, lai realizētu mērķtiecīgu un efektīvu gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu.

1
2

iekštelpu gaisa kvalitātes testēšana

KO TU ELPO SIA | jur. adr.: Lejupes iela 9, Rīga, LV-1076 | biroja adr.: Bauskas iela 58, 231.kab, Rīga, LV-1004 | tālr.: +371 28895510 | info@kotuelpo.lv