Kā pamanīt, ka darbavietā ir problēmas ar gaisa kvalitāti?

Vidēji pieaudzis vīrietis miera stāvoklī ieelpo aptuveni 15 kg gaisa, izdzer 1,5 litrus ūdens un apēd aptuveni apmēram 1 kg cietas pārtikas dienā. Tādējādi ieelpotā gaisa daudzums veido apmēram 87% no kopējās uzņemtās bioloģiskās masas daudzuma diennaktī. Patērējot uzturā pārtikas produktus, tiek pievērsta liela uzmanība to tīrībai, bet kā ir ar gaisu ?

Tāpat, kā nekvalitatīvs uzturs arī piesārņots iekštelpu gaiss var palielināt veselības problēmu risku, sākot no elpošanas ceļu slimībām līdz infekcijām, kā arī pazemināt darba spējas un kopējo dzīves kvalitāti un ietekmēt garīgo veselību. Lielu daļu sava laika pavadot darba telpās ir svarīgi pārliecināties, vai gaisa kvalitāte nekaitē veselībai.

Tev ir grūti koncentrēties un jūties noguris?

Ja uzturoties kādā konkrētā ēkā vai telpā regulāri parādās nepatīkama pašsajūta, tas var liecināt par “slimo ēku sindromu” (SĒS), ko izraisa baktērijas, vīrusi, putekļi un putekšņi, saistvielas, ko lieto ēku apdares materiālos, vides tabakas dūmi, ķīmiskas vielas, kas izdalās no printeriem, krāsas, kurināmā sadegšanas produkti un piesārņojums kas ieplūst telpā no āra vides. SĒS izraisītie simptomi parasti parādās pēc dažu stundu uzturēšanās telpā un tie izzūd, kad ēka ir atstāta. Daudzus no šiem simptomiem var izraisīt arī citi veselības apstākļi, tostarp saaukstēšanās vai gripa, un tie ne vienmēr ir saistīti ar sliktu gaisa kvalitāti. Šis fakts var apgrūtināt problēmas identificēšanu un risināšanu, tomēr ir vērts ņemt vērā šādas pazīmes: acu, deguna, rīkles un ādas sausumu un kairinājumu, galvassāpes, nogurumu, elpas trūkumu, paaugstinātu jutību un alerģijas, klepu un šķaudīšanu, reiboni, kā arī sliktu dūšu. Zviedrijā veiktajā pētījumā biroja vidē vienu reizi nedēļā vairāk kā 30% vīriešu un vairāk kā 50% sieviešu tika konstatēts vismaz viens SĒS simptoms. Jāatzīmē, ka SĒS visbiežāk rodas cilvēkiem, kas ir alerģiski, jutīgi pret saules iedarbību, sievietēm un personām, kurām nepatīk sava nodarbošanās.

Ko darīt, ja esi novērojis SĒS jeb veicamie profilakses pasākumi:

• Jāuzlabo telpu ventilācija

• Jāaizvieto paklāji ar linoleju vai flīzēm

• Regulāri jāveic telpu uzkopšana

• Alerģiju izraisošo daļiņu un gaistošo organisko savienojumu iznīcināšanai var veikt telpas ozonēšanu

• Jāpārliecinās vai gaisa mitrinātājs nerada bioloģisko piesārņojumu

• Regulāri jāveic gaisa ventilācijas sistēmu tīrīšana

Termometrs rāda optimālu temperatūru, bet ķermenis jūt diskomfortu

Iespējams diskomfortu rada telpas mikroklimats. Cilvēka ķermenim ir nepieciešams just termālo komfortu, lai arī prāts varētu noskaņoties produktīvam darbam. Termālais komforts ir kumulatīvs efekts, ko rada virkne vides un personīgo faktoru. Vides faktori ietver gaisa temperatūru, gaisa relatīvo mitrumu, gaisa plūsmas ātrumu un objektus, kuri izstaro siltumu. Ne mazāk svarīgi ir arī katra cilvēka personiskie faktori – apģērbs un vielmaiņas radītais siltums. Termālais komforts tiešā veidā ietekmē apmierinātību ar telpas mikroklimatu un arī enerģijas līmeni darba vidē, tāpēc ir nepieciešams kontrolēt mikroklimata rādītājus, piemēram, atverot logu un regulējot mehāniskās ventilācijas un kondicioniera iestatījumus, kontrolējot aukstumu un karstumu, tādā veidā regulējot gaisa plūsmu. Viena no ķermeņa pamatvajadzībām ir veikt termoregulāciju, kā arī uzturēt nemainīgu iekšējo ķermeņa temperatūru noteiktā diapazonā. Ja darba vietā ir pārāk karsts vai pārāk auksts, nodrošināt šo funkciju ķermenim var kļūt par izaicinājumu.

Darbavietā saasinās alerģiskas reakcijas?

Darba vidē var būt dažādi kairinātāji, kas var izraisīt alerģijas un astmas saasināšanos. Ja nav iespējams izvairīties no konkrētā alergēna, kas ir alerģisko simptomu izraisītājs, var izmantot pretalerģijas tabletes, deguna aerosolus, kā arī acu pilienus, simptomu mazināšanai. Lai mazinātu telpu radīto ietekmi, ieteicams uzturēt gaisa mitruma līmeni darba vietā no 40 - 60%. Ja gaiss būs mitrāks vai sausāks, pastāv iespēja savairoties alergēniem, kā arī radīt papildus kairinājumu un uzņēmību pret alergēniem. Cilvēki ar astmu, alerģijām un citām paaugstinātas jutības īpašībām ir īpaši neaizsargāti pret kairinātājiem iekštelpās.

1. Tīrība darbavietā.

Tīrā darba vietā ir zemāks pelējuma, putekļu, alergēnu un piesārņotāju līmenis, kas varētu izplatīties pa gaisu. svarīgi, lai uzkopšanai tiek izmantoti videi draudzīgi tīrīšanas līdzekļi, kas neizdala gaisā spēcīgus ķīmiskos savienojumus.

2. Efektīva gaisa ventilācijas sistēma.

Pielāgota HVAC sistēma uztur optimālu svaiga gaisa daudzumu un nodrošina nepieciešamās mikroklimata prasības. Jāņem vērā, ka lielu mēbeļu, glabāšanas kastu vai skapju novietošana priekšā ventilācijas atverēm apgrūtina gaisa cirkulāciju. HVAC sistēmas ir nepieciešams iztīrīt, kā arī regulāri nomainīt filtrus, lai novērstu putekļu un citu gaisa piesārņotāju cirkulāciju iekštelpu gaisā. Aizsērējuši filtri var samazināt gaisa plūsmu un paātrināt piesārņotāju uzkrāšanos slēgtās telpās.

3. Regulāri veic gaisa testēšanu!

Iekštelpu gaisa pārbaudes veikšana sniegs noderīgu informāciju, lai realizētu mērķtiecīgu un efektīvu gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu.